ziņas

Mitrināšana ir ļoti svarīga visu gadu, jo mitruma līmenis ādā ir noteicošais faktors ādas elastībai, tvirtumam, un jauneklīgam izskatam. Ziemā, kad atrodamies ar siltuma apkuri apkurinātās telpās, āda pastiprināti zaudē mitrumu (tieši tikpat, cik vasarā). Mitrināt ādu nozīmē veidot uz ādas aizsargkārtu, kas neļauj iztvaikot mitrumam, kā arī vēl papildus ādā ievadīt mitrinošas sastāvdaļas, piemēram, glicerīnu, hialuronskābi, un ādu barojošas un atjaunojošas aktīvās vielas, piemēram, vitamīnus, antioksidantus, augu ekstraktus. 
Ziemas laikā kosmētikas lietotāji bieži uztraucas, ka, mitrinot ādu, tā sasalst, tiek traumēta. Šīs bažas ir nepamatotas, jo tīrais ūdens, kas ir produkta sastāvā ļoti ātrā laikā iztvaiko un uz ādas paliek tikai mitrinošās un barojošās vielas. Ādas barošanu no mitrināšanas nevar nodalīt, tie ir savstarpēji saistīti procesi, ko paveic mitrinoši kosmētikas līdzekļi. Skaistam ādas izskatam un veselībai ir pastāvīgi ir nepieciešami abi, vienlīdz intensīvi gan ziemas, gan vasaras sezonās! 
MADARA iesaka par ādu parūpēties ar dienas mitrinošajiem produktiem: Dziļi mitrinošu kremu (sausai, ļoti sausai ādai), Dziļi mitrinošu fluīdu (normālai, kombinātētai ādai) un Dziļi mitrinošu želeju (taukainai ādai). Taukainas ādas īpašnieki ziemā dienas mitrināšanai var izvēlēties arī Dziļi mitrinošu fluīdu, kas satur vairāk augu eļļu. Noteikti neaizmirstam lietot arī Atjaunojošu nakts krēmu, lai sekmētu šūnu reģenerācijas procesus miega laikā un aizkavētu novecošanas pazīmes.

Lai paplašinātu MADARA produktu eksportu, izstādes laikā plānots satikties un vest pārrunas ar varākiem potenciālajiem eksporta partneriem, kā arī iepazīstināt citus ar MADARA produkciju, un veicināt tās atpazīstamību pasaules tirgū.

Vairāk informācijas par izstādi var iegūt: www.expoeast.com

Puse no finansējuma šai izstādei tiks iegūta no Eiropas struktūrfonda līdzekļiem, projekta "Ārējo tirgu apgūšana" ietvaros. Projekta iesniegumu izskatīs Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (www.liaa.lv).

Protams, stāsts nav par plastmasas logiem - jau labi sen iespējams pasūtīt jaunus koka logus gan ar stikla paketēm, gan pavisam "autentiskus" ar parastajām stikla rūtīm; ja vecie labi saglabājušies, tos atjaunot teorētiski lēnā garā var arī pats un samaksāt tik stikliniekam. Tas pats arī ar durvīm - nodedzinām veco krāsu, ieliekam kādu "bezdelīgasti" atslēgas vietā (ja tā izdrupusi) un durvis var sākt dzīvot savu otro simtgadi. Ja paveicas, tad zem padomju laikā uzsistajām papes plāksnēm izdodas atklāt tīri labi saglabājušos dēļu griestus. Darbs ar smilšpapīru - un pasaulē skaistākie griesti ir atdzimuši!

Tas pats attiecas arī uz grīdām. Tām "ekoremonta" speciālisti iesaka lineļļu, jo lakas un krāsas nav ekoloģiski materiāli. Vēl vairāk - runa pat nav tikai par ekoloģiskumu spītības pēc - senu dienu krāsas koku ir gandrīz vai iekapsulējušas, "ielaminējušas"; izrādās, ka zem tīri pieklājīgās, baltās griestu dēļa krāsas kārtas slēpjas absolūti satrupējis dēlis. Jo neelpo. Un kokam ir jāļauj elpot.

Ar lineļļu apstrādātiem grīdas dēļiem vajadzīgs ilgāks laiks nožūšanai. Tāpat daži iesaka pēcāk visu pārklāt ar vaska kārtu - lai ilgāk kalpotu un nenobružātos.

Problēmu rada "mansarda jautājums". Skaidrs, ka te bez vates siltinājuma neiztikt, un lētākais, ar ko šo vati pie slīpā jumta noturēt, būs vien tas pats rigipsis (protams, ja rocība atļauj, nekas nevar būt skaistāks par dēļu apšuvumu). Taču trāpīgi nosauktajai "ekovatei" (tā tiek ražota no celulozes jeb, vienkāršāk izsakoties, no vecām avīzēm) ir gana daudz noliedzēju - vati, par spīti īpašajiem piemaisījumiem, tomēr ļoti labprāt uz kārā zoba liek žurkas, kā rezultātā akmens vate tomēr esot labāka. Tiesa, ekovates tehnoloģija ļauj to iepūst vissmalkākajās spraudziņās, kas būs ļoti aktuāli, ja izlemsit siltināt vecu guļbūvi no iekšpuses (jo ārpuse taču smuka!) - tā perfekti aizpildīs gropes un neliks jums lieki zaudēt telpas platību (pietiks ar mazāku slāņa biezumu par standarta 10-20 cm).

Agrāk vai vēlāk visos šais remonta plānos tu saproti, ka, iespējams, tas viss ir gluži lieki. Varbūt mūsu senčiem un senču senčiem bija zemākas prasības par vidējo temperatūru mājā ziemas mēnešos? Varbūt viņi nebijās no caurvēja, nestaigāja pa māju zeķēs, bet gan uzmūrēja kārtīgu krāsni, ar sūnām uz ziemu aizdrīvēja spraugas baļķos un "ieziemojās"? Varbūt ikviens mēģinājums simt gadus senā guļbūvē veikt remontu tomēr nonāk līdz brīdim, kad tiek ievilkts kāds radiators un centrālapkures katls (lai ērtāk!), uzstādīta kāda elektriskā grīda un sausais "ķemertiņš" pārtaisīts uz "slapjo" ar visu kanalizāciju un ūdensvadu. Vai tas slikti? Vai tas nav ekoloģiski? Citos laikos dzīvojam.

* pelst - žargonisms vārdam "peldēt"

Lotte Tisenkopfa: "MADARA vienmēr ir iestājusies par saudzīgu un humānpilnu attieksmi pret dzīvniekiem, kosmētikas produktu ražošanā neizmantojot izejvielas, kas ir iegūtas no dzīviem vai mirušiem dzīvniekiem (piemēram, kolagēns vai dzīvnieku tauki), netiek veikti produktu izmēģinājumi uz dzīvniekiem".

Šīs dienas notikumu iespaidā MADARA Cosmetics ir nolēmusi paust savu nostāju dzīvnieku aizsardzības jautājumā vēl stingrāk, nākamā gada laikā oficiāli sertificējot kosmētikas produktus VEGAN standartam, kas aizliedz jebkādu dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanu kosmētikā.

Ar velosipēdu pārvietojos praktiski visu gadu, katru dienu, ar retiem izņēmumiem, kad tomēr nākas izšķirties par labu auto vai sabiedriskajam transportam. Vai kājām. Varbūt tāpēc mani tikai mazliet pārsteidza ziņa, ka katru gadu (šogad jau 15.reizi pēc kārtas!) 14.maijā Sanfrancisko svin "Ar velosipēdu uz darbu" dienu. Lieliska doma, kas tā vien prasās tikt "iedzīvināta" arī Latvijā! Ko saki - nākamā gada 14.maijā visi uz vellapēdiem. pirmajā Latvijas "Ar riteni uz darbu" dienā?

Šīgada foruma devīze - Revolūcija sākas galvā! Kā redzams attiecīgās filmas reklāmas rullītī, šāds uzsaukums ir tieši vietā. Programmā redzamās filmas tapušas pēdējo divu gadu laikā un savas aktuālās sociālās un politiskās tematikas dēļ izraisījušas rezonansi pasaulē. Filmas caur atsevišķu cilvēku likteņstāstiem aicina domāt par plašāku sociālo, vēsturisko, politisko kontekstu, kā arī par katra indivīda iespējām ietekmēt gan savu paša dzīvi, gan svarīgus vēsturiskos procesus.

Vai TU esi gatavs ieturēt beznaftas diētu?

Plašāk lasi Kinogalerijas mājaslapā.

Gluži nesen ar omīti laukos sēdējām zem ābeles, malkojām šīgada liepziedus, un es ieminējos: "Omīt, tev taču te brīžiem matus no galvas rauj nost!". Uz ko ome man: "Es jau labprāt liktu to neganto vēju pie darba, tik man tas sanāk pārāk dārgi."

Apsēdos, parēķināju - tiešām. Lai omes palielo saimniecību pilnībā "darbinātu ar vēju", nepieciešami kādi 3 kilovati, un vēja rotors, kas šādu apjomu spēj saražot, izmaksā apaļus 5000 latus, kuri varētu sevi "atpelnīt" nieka 20 gadu laikā... Protams, ko gan ekoloģijas un dabas vārdā nepaveiksi, nodomāju es.

Taču, kā izrādās, mūsdienās pat vējš un saule ir kļuvusi dabai kaitīgi: saules paneļu un vēja rotoru lāpstiņu ražošanā izmanto visādus kompozītmateriālus un sakausējumus, kā rezultātā gan to ražošana, gan jo īpaši - šo aparātu pārstrādāšana pēc to dzīves cikla beigām ir saistīta vairāk ar vides piesārņošanu, ne sargāšanu. Laikam jau vienkārši jāizkūst vēl dažiem ledājiem, jāpārcieš vēl pāris postoši plūdi vai mežu ugunsgrēki, lai domas par ekoloģisku ikdienu kļūtu reālas, ne vien biznesa plānos ierakstītas.

P.S. Cik atradu, Latvijā vēja ģeneratorus var iegādāties šeit: Ķer Vēju! un My Own Wind.